Gadījuma izpēte: Īkšķa trauma

64 gadus vecs vīrietis bez blakusslimībām, tobrīd nelietojošs nekādus medikamentus, ar brūci uz kreisās rokas īkšķa, kas iegūta pēc nelaimes gadījuma, ko izraisījis ripzāģis. Brūce ietvēra kaulu atsedzošu traumu, un pirksta gals bija amputēts.

Sākotnēji 7 dienasbrūce un apkārtējā āda tika attīrīta ar Microdacyn hidrogelu, lai noņemtu melnās vecās asinis. Izmantotais ārstniecības produkts ir sudrabots pārsējs ar Safetac virsmu Mepilex Transfer Ag, kas nostiprināms ar pašlīpošu marli.

Nākamajā dienā tika veikta traumu operācija pirkstu galu formas veidošanai, un uzreiz pēc operācijas tika uzlikti pēcoperācijas pārsēji Mepitel, Mesorb un stiepšanās pārsējs.

Tika izrakstīta ārstēšana ar antibiotikām Kefexin 500 mg x 3, lai novērstu brūču infekciju.

Kad pacients, kā plānots, 6. dienā pēc operācijas ieradās brūču apkopes klīnikā, kontrolei un šuvju izņemšanai, veiksmīgi tika pielietota pārnēsājama negatīvā spiediena brūču terapijas sistēma un tā tika izmantota, līdz brūce bija pilnībā sadzijusi.

Pārsēja nomaiņa tika veikta katrā turpmākajā apmeklējuma reizē (4 reizes), un kopumā tika izmantoti 3 sūkņi un 6 pārsēji. Visās apmeklējuma reizēs, izņemot 4. apmeklējumu un pēdējo apmeklējumu, tika veikta asa attīrīšana.

Pēdējā apmeklējuma laikā NPWT sistēma tika noņemta, un arodterapeits pacientm kā vienīgo turpmāko ārstēšanu nozīmēja silikona apvalka uzlikšanu viņa īkšķa aizsardzībai.

Pēc pārnēsājamā NPWTpievienošanas antibiotikas netika lietotas.

Sākotnējā apskatē nekrotiski audi netika konstatēti. Lielākā daļa brūces tika granulēta (70%), tajā bija inogulsnes (20%), un 10% brūces bija epitelializēta.

7 dienas pēc ārstēšanas uzsākšanas ar pārnēsājamo NPWT 20% brūces bija epitelializēta un 80% brūces bija granulēta. Nebija nogulšņu vai nekrotisku audu.

Brūces laukums sākumā samazinājās no 1 cm x 2 cm līdz 0,1 cm x 0,3 cm 4. vizītes laikā.

19 dienas pēc negadījuma (pēdējā pēcapsekošanas vizīte), 90% brūces bija epitēlializēta.

Tā kā dzīšana noritēja ātrāk, nekā gaidīts, un īkšķa veidošanās bija apmierinoša, plānotā otrā operācija nebija nepieciešama.

Ārstēšanas laikā nebija klīnisku infekcijas pazīmju. Apkārtējā āda bija pilnībā vesela. Tvertnē esošais šķidrums bija dzidrs un neviskozs, un eksudācijas līmenis ārstēšanas laikā bija zems.

Pacients pirms pārsēja nomaiņas vai tās laikā neziņoja par sāpēm.

Pacients bija apmierināts ar ārstēšanu visā ārstēšanas periodā, viņam bija sajūta, ka ārstēšanās ir viegli saprotama un panesama, un viņš neizjuta sāpes.